panīkt
Lietojuma biežums :
panīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam.
Saistītās nozīmespagrimt, pazust.
1.1.Kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem).
1.2.Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
2.Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
2.1.Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
3.Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri