pamirt
Lietojuma biežums :
pamirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu).
2.Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
2.1.Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) — par ķermeņa daļām.
3.parasti formā: trešā persona Uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu.
3.1.Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
3.2.Par psihisku stāvokli.
3.3.Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
Stabili vārdu savienojumiBadā pamiris; badu pamiris. Sirds (vai) pamirst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri