personība
Lietojuma biežums :
personība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
PiemēriMāzinga izskats bija tikpat neparasts kā viņa personība.
Saistītās nozīmesindividualitāte.
Stabili vārdu savienojumiAntisociāla personība.
Tulkojumi
1.1.Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
PiemēriViņš ir tautā pazīstama personība, sportists, elks.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Cilme:No franču personnalité, kam pamatā latīņu persona.
Avoti: LLVV, Psv, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit