piečāpot

Lietojuma biežums :

piečāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: piečāpo (vsk. 2. pers.), piečāpojiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: piečāpojot (tag.), piečāpošot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: piečāpotu

Vajadzības izteiksme: jāpiečāpo

piečāpāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: piečāpā (vsk. 2. pers.), piečāpājiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: piečāpājot (tag.), piečāpāšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: piečāpātu

Vajadzības izteiksme: jāpiečāpā

1.Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).

2.žargonisms Apciemot; atnākt.

Avoti: LLVV, Žrg

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Pudeļvācējs, piečāpojis pie Andželikas, pieliecās pavisam tuvu un sniedza raupju roku.
Piečāpojis pie Mufas, viņš nosauca savu vārdu:
Žāvādamies no būdas izrausās melns šunelis ar baltu krustu pakaklē uz krūtīm, izstaipījās, laiski paluncināja asti, lēnām piečāpoja pie Rugāja, apostīja zābakus un uz ceļgaliem atspiestās plaukstas, vēlreiz paluncināja asti, it kā apliecinādams savu labvēlību, un jautājoši palūkojās uz saimnieci: sak’, vai es pareizi izturos pret šo svešinieku?
Lācis lēnītēm piečāpoja pie meitenes un ar purnu saudzīgi pieskārās viņas kājai
Mazliet vēlāk piečāpo Po o un