piebērt
Lietojuma biežums :
piebērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
Saistītās nozīmespiepildīt.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
2.Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
Saistītās nozīmespielikt.
3.Berot papildināt (kā daudzumu).
4.Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri