pielūkot

Lietojuma biežums :

pielūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Uzmanīties; arī ievērot (ko).

2.Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri