piepūsties
Lietojuma biežums :
piepūsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
Saistītās nozīmespūsties.
1.1.Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
1.2.Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
2.parasti formā: trešā persona Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
2.1.Tiekot piepildītam, izspīlēties.
3.sarunvaloda Kļūt dusmīgam: arī apvainoties.
Saistītās nozīmesuzpūsties.
3.1.Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
Stabili vārdu savienojumiPiepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri