piepušķot

Lietojuma biežums :

piepušķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).

1.1.transitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri