pierūgt
Lietojuma biežums :
pierūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
2.Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
3.apvidvārds Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
Avoti: LLVV, ViV, KiV
Korpusa piemēri