pievilkt
Lietojuma biežums :
pievilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Stabili vārdu savienojumiPievilkšanas moments.
1.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.2.Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.3.Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) — par transportlīdzekļiem.
2.parasti formā: trešā persona; joma: fizika Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) — piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu.
2.1.intransitīvs
3.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
3.1.sarunvaloda Palielināt (par optiskām ierīcēm).
4.Savilkt ciešāk (piemēram, auklu), velkot (ko), palielināt (tā) spriegumu.
4.1.Piegriezt, pieskrūvēt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
4.2.Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
5.Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
6.Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
7.Sūcot piepildīt (piemēram, muti ar šķidrumu).
7.1.Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu).
8.Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
9.Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
10.Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko.
11.parasti formā: trešā persona Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) — par vēju; aizvilkt4.
11.1.Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) — par vēju.
12.Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
12.1.intransitīvs
12.2.Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
12.3.intransitīvs
12.4.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt.
12.5.Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
Stabili vārdu savienojumiAiz matiem pievilkt. Pievelk kā magnēts. Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk.
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri