plītnieks

Lietojuma biežums :

plītnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda

LocīšanaLocīšana

plītniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda

LocīšanaLocīšana

Žūpa, uzdzīvotājs.

Saistītās nozīmesplītētājs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

plītētājs₁ — Dzērājs, uzdzīvotājs.

plītmanis₁ — Žūpa, uzdzīvotājs; plītnieks.

Hiponīmi

alkoholiķis₁ — Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.

blūzga₁ — Dzērājs.

caurkaklis₁ — Dzērājs.

dzērājs₁ — Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.

dziris₁ — Dzērājs, žūpa.

dzirulis₁ — Dzērājs, žūpa.

iemetējs₂ sarunvaloda — Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.

kroga brālis₁ — Dzērājs; krogusbrālis.

kroga dvēsele₁ — Dzērājs.

krogabrālis₁ — Dzērājs.

krogus dvēsele₁ — Dzērājs.

metējs₃ žargonisms — Dzērājs.

pļēgurs₁ — Žūpa.

plostotājs₁ — Dzērājs.

plūznis₃ — Dzērājs.

reiboņa₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis.

šņabavāts₁ — Dzērājs.

šņabdegunis₁ — Dzērājs (1).

stribulis₂ — Dzērājs.

sviķotājs₁ — Dzērājs, alkoholiķis.

tempējs₁ — Dzērājs.

tempis₁ — Lieldzērājs, žūpa.

zauska₁ — Dzērājs.

zildegunis₁ — Alkoholiķis; dzērājs.

žūpa₁ — Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.

žūpacis₁ — Žūpa.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Tā kā tur dzēra pieci vai seši plītnieki, es ieteicu Pošam daudz neplātīties ar to naudas somu, lai gan tā bija ar ķēdi piestiprināta pie viņa jostas.
Tur bija bargi vārdi par plītniekiem un citiem platā ceļa gājējiem, labas pamācības zemniekiem aplam neputināt savu kungu mantu, bet dzīvot sātīgi un dievbijīgi, sataisoties tai mūžīgai kāzu līksmībai debesu valstībā.
Valtam dzelzceļa dimda nozīmē ne tikai bērnības avangardisko mūziku, bet arī vēlākos braucienus uz Tērbatu, kur viņš skolojies, turklāt kādu laiku mitis plītnieku un studentu rajonā tikai simt metru atstatumā no Eduarda
Jura pavadonis izlīkumo cauri sablīvējumam, pārlec pāri kupenai, pārdesmit soļu iet pa Dzirnavu ielu un tad nozūd grezna piecstāvu īres nama puspagrabā, kur kāds pie pēkšņa mantojuma ticis plītnieks uz ātru roku iekārtojis traktieri ar uzkožamiem.
Kāds viegli parausta plecus, cits pasmaida sirmā bārdā, sak, cilvēks ir un paliek ērms, ķēms no zvēra, bet citam pat šāda sīka pagrūstīšanās ievelk dziļas rievas šaurajā pierē — kauns, plītnieki pašā Rīgas sirdī, tādā svētā laikā.