caurkaklis
caurkaklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | caurkaklis | caurkakļi |
| Ģen. | caurkakļa | caurkakļu |
| Dat. | caurkaklim | caurkakļiem |
| Akuz. | caurkakli | caurkakļus |
| Lok. | caurkaklī | caurkakļos |
Dzērājs.
Saistītās nozīmespļēgurs, plostotājs, krogabrālis, kroga dvēsele.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pļēgurs1 — Žūpa.
plostotājs1 — Dzērājs.
krogabrālis1 — Dzērājs.
kroga dvēsele1 — Dzērājs.
plūznis3 — Dzērājs.
tempis1 — Lieldzērājs, žūpa.
šņabdegunis1 — Dzērājs (1).
žūpacis1 — Žūpa.
žūpbērtulis1 — Žūpa.
alkoholiķis1 — Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
krogus dvēsele1 — Dzērājs.
lieldzērājs1 — Žūpa.
žūpa1 — Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
dzērājs1 — Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
kroga brālis1 — Dzērājs; krogusbrālis.
tempējs1 — Dzērājs.
šņabavāts1 — Dzērājs.
dzēruma baļļa1 — Dzērājs.
zildegunis1 — Alkoholiķis; dzērājs.
dzirulis1 — Dzērājs, žūpa.
zauska1 — Dzērājs.
dziris1 — Dzērājs, žūpa.
stribulis2 — Dzērājs.
blūzga1 — Dzērājs.
sviķotājs1 — Dzērājs, alkoholiķis.
Hiperonīmi
pleika1 — Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
plencis1 — Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
plenderis1 — Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
plītētājs1 — Dzērājs, uzdzīvotājs.
plītmanis1 — Žūpa, uzdzīvotājs; plītnieks.
plītnieks1 — Žūpa, uzdzīvotājs.
Avoti: Sin