rīkle
Lietojuma biežums :
rīkle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīkle | rīkles |
| Ģen. | rīkles | rīkļu |
| Dat. | rīklei | rīklēm |
| Akuz. | rīkli | rīkles |
| Lok. | rīklē | rīklēs |
1.Orgāns, kurā krustojas gremošanas un elpošanas ceļi.
Stabili vārdu savienojumiBalss rīkle. Dziedamā rīkle.
Stabili vārdu savienojumi
- Balss rīkle sarunvaloda, kolokācija — balsenes dobums, arī elpvads.
- Dziedamā rīkle sarunvaloda, frazeoloģisms — spēja labi, pareizi dziedāt; laba balss.
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) — saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
- Vēsmas rīkle apvidvārds — elpvads jeb traheja.
- Vilka rīkle novecojis — aukslēju šķeltne; vilkarīkle.
3.Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
Stabili vārdu savienojumiCik rīkle nes. Grūst nagos (arī rīklē, rokā). Grūst rīklē. Iegrūst rīklē.
Stabili vārdu savienojumi
- Cik rīkle nes sarunvaloda, frazēma — cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- Grūst nagos (arī rīklē, rokā) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Grūst rīklē vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).2. Nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
- Iegrūst rīklē vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) frazēma — spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- Izskalot rīkli; skalot rīkli; apslapināt rīkli sarunvaloda, idioma — iedzert.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles); kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) sarunvaloda — 1. Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.2. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Pārkost (arī pārgriezt) (kādam) rīkli sarunvaloda, idioma — nogalināt; iznīcināt.
- Pilnā rīklē sarunvaloda, idioma — ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Rīkļu rāvējs sarunvaloda, idioma — mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
- Sadot pa galvu, arī sadot (arī salikt) pa rīkli arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
- Skriet velnam rīklē; skriet nelabajam rīklē vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — pakļaut sevi briesmām, doties nenovēršamās briesmās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , balsenē, rīklē, mutē, degunā un deguna blakusdobumos.
- Pneimokoku baktērijas mīt cilvēka rīklē, aizdegunē, elpvados un plaušās.
- Pieliekot nazi pie rīkles, sieviete piespiesta norīt kaut kādas tabletes.
- Kareivīgais mongoļu viesis Bacorigs Vānčigs ir lieliska kandidatūra rīkles dziedāšanas paraugdemonstrējumiem.
- Kad satiku viņu pēdējoreiz, kāds bija mēģinājis viņam pārgriezt rīkli.