riebjums
Lietojuma biežums :
riebjums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riebjums | riebjumi |
| Ģen. | riebjuma | riebjumu |
| Dat. | riebjumam | riebjumiem |
| Akuz. | riebjumu | riebjumus |
| Lok. | riebjumā | riebjumos |
Riebums.
Saistītās nozīmesderdzīgums, riebums, riebiens, rieboņa.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
derdzīgums1 — Pretīgums, riebums.
riebums1 — Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
riebiens1 — Riebums.
rieboņa2 — Riebums.
pretīgums1 — Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Stāvoklis ↔ Būt stāvoklī: riebt1 — Riebties.
Avoti: VkG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēstneša» 206. num. Gadījums ir tik raksturisks priekš pēdējā laika parādībām un aizskar Aspazijas personā tik plašas aprindas, ka nau iespējams par to klusu ciest; pati aizskartā būtu Poruka kga rakstam ar klusu riebjumu pagājusi garām, kā viņa to pastāvīgi darījusi ar līdzīgiem rakstiem.
- Šie profesionāļi , šķiet , nesaprot , ka ar tādiem piegājieniem viņi neko nepanāks , tikai radīs vēl lielāku riebjumu pret sevi
- Kas nepiederēja pie Romas virsgana avju kūts, bij nodots riebjumam un iznīcināšanai.
- Mining tēma man ir Tuva - ceru ar to Es nevienam neradu riebjumu pret sevi.