saime1
Lietojuma biežums :
saime sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
saimīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvs
Locīšana
1.Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
2.Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene.
Saistītās nozīmesdzimta.
Stabili vārdu savienojumiSaimes loceklis.
2.1.vēsturisks Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
3.vēsturisks Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
Saistītās nozīmessaimes ļaudis, cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiMuižas saime (arī ļaudis).
4.Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
Stabili vārdu savienojumiSezonas saime.
4.1.Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.
4.2.joma: biškopība Bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis).
4.3.Augu kopums (kādā teritorijā, vietā); neliela audze.
5.Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
Stabili vārdu savienojumiDatoru saime. Fontu saime.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri