sakalst | Tēzaurs

sakalst

Lietojuma biežums :

sakalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	sakalstu	sakalstam	sakaltu	sakaltām	sakaltīšu	sakaltīsim
2. pers.	sakalsti	sakalstat	sakalti	sakaltāt	sakaltīsi	sakaltīsiet, sakaltīsit
3. pers.	sakalst		sakalta		sakaltīs

Pavēles izteiksme: sakalsti (vsk. 2. pers.), sakalstiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: sakalstot (tag.), sakaltīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: sakalstu

Vajadzības izteiksme: jāsakalst

1.parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti viscaur, sausam.

Stabili vārdu savienojumiSakalst (arī sacietēt) ragā.

Stabili vārdu savienojumi

Sakalst (arī sacietēt) ragā frazēma — ļoti sakalst, sacietēt.

1.1.Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).

2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst₂.

Saistītās nozīmesizdirnēt, izliesēt, (iz)kristies miesās, sažūt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

izdirnēt₁ — Novājēt.

izliesēt₁ — Novājēt.

(iz)kristies miesās₁ — Novājēt.

sažūt₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).

sašļukt_3.1 — Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).

izdēdēt₁ parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) — Kļūt ļoti vājam.

izvājēt₁ — Novājēt.

izkalst₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.

izkristies₁ — Kļūt vājam vai vājākam; novājēt.

novājēt₁ — Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).

izkrist₄ lieto: pareti — Izkristies.

noliesēt₁ — Kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām).

Hiponīmi

izmērēt₁ — Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ.

nomērēt₁ — Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.

sakrist_1.5 pārnestā nozīmē — Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.

sakristies_1.1 pārnestā nozīmē — Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.

Gradācijas jēdzienu grupa

izdirnēt₁ — Novājēt.

izliesēt₁ — Novājēt.

(iz)kristies miesās₁ — Novājēt.

sažūt₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).

sašļukt_3.1 — Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).

izdēdēt₁ parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) — Kļūt ļoti vājam.

izvājēt₁ — Novājēt.

izkalst₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.

izkristies₁ — Kļūt vājam vai vājākam; novājēt.

novājēt₁ — Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).

sakalst₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2).

izkrist₄ lieto: pareti — Izkristies.

noliesēt₁ — Kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām).

izdilt₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.

izģinst₁ — Ļoti novājēt.

izkāmēt₁ — Ļoti novājēt.

Stabili vārdu savienojumiIzkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka. Sakalst kramā.

Stabili vārdu savienojumi

Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka — saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Sakalst kramā frazēma — sausumā kļūt ļoti cietam.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Vēlāk lapu malas ieritinās uz augšu, lapas nobrūnē un sakalst.
Pēc laika plankumu vietas sakalst un augs virs bojājuma vietas vīst.
Tas ir tās, kuras nekļūst līdz galam cietas, nesakalst.
Pirms simt gadiem visa salas ziemeļu daļa bija sakalta ledus bruņās.
un sākt kaut ko darīt ar vecām, sakaltušām ziemas riepām.

Vairāk piemēru ...