sapirkt
Lietojuma biežums :
sapirkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
Saistītās nozīmessapirkties, iegādāties, iegādāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri