sarīkot
Lietojuma biežums :
sarīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
Saistītās nozīmesrīkot, organizēt.
2.Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
3.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
4.apvidvārds Organizēt (izrīkojot citus) kopēju darbu.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri