sastrēgt
Lietojuma biežums :
sastrēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
2.parasti formā: trešā persona Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri