satrakot
Lietojuma biežums :
satrakot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
1.2.pārnestā nozīmē; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri