satrauksme
Lietojuma biežums :
satrauksme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | satrauksme | satrauksmes |
| Ģen. | satrauksmes | satrauksmju |
| Dat. | satrauksmei | satrauksmēm |
| Akuz. | satrauksmi | satrauksmes |
| Lok. | satrauksmē | satrauksmēs |
Satraukums.
Saistītās nozīmesuzbudums, uztraukums, uztrauktība, satraukums.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
uzbudums1 — Uztraukums.
uztraukums1 — Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
uztrauktība1 — Uztraukums.
satraukums1 — Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
uztraukšanās1 — Atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nezināja, kurš no brīksnājiem var atnest nedienu un kuram viņš izkļūs cauri bez satrauksmes.
- Taču viņa uzdevums nebija savu nesamo novietot tieši uz zemes, tādēļ viņš to uzlika uz sava rakstāmgalda, lai atdarītu mazajai par to saspīlējumu zināmā sava ķermeņa daļā, ko viņa bija panākusi ar gorīšanos viņa skata leņķī, un ne vienreiz vien. To pašu viņi nākamajā pievakarē izmēģināja bez atgadījuma ar taburetēm un atklāja, ka nelielai abpusējai satrauksmei nelaimes gadījumi nemaz nav nepieciešami.