savākt
Lietojuma biežums :
savākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Saistītās nozīmessaņemt, apkopot.
Stabili vārdu savienojumiDrazu savākšana.
1.1.Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
2.Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
2.1.Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
2.2.Vācot iegūt (barību, tās krājumus) — par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
3.Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
3.1.Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
3.2.Vācot, piemēram, ziedojumus, iemaksas, iegūt (parasti naudas kopumu, līdzekļus); arī sakrāt1.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
5.Sapulcināt.
5.1.Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
6.sarunvaloda Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
6.1.Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri