smejams
Lietojuma biežums :
smejams darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma)
Locīšana
1.Tāds, kas izraisa smiešanos, smieklus; tāds, kas paredzēts, lai uzjautrina un izraisa smieklus.
PiemēriJa pasludināts, ka būs komēdija, tā ir liela uzdrīkstēšanās, bet smejamais gabals ir smaga lieta, ja humoru neaizstāj ar patvarīgām jokdarībām un lētām ākstībām.
2.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Smiekli1.
PiemēriBet galvenais – kad nāk smejamais, tad ļauju sev smieties.
Saistītās nozīmessmejas, smiekli.
Tulkojumilaugh.
3.Tāds, par kuru pauž ironisku, nievājošu, izsmejošu attieksmi. [T ]
PiemēriIt kā teļi būtu kas smejams un nievājams.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit