iesmējiens
Lietojuma biežums :
iesmējiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iesmējiens | iesmējieni |
| Ģen. | iesmējiena | iesmējienu |
| Dat. | iesmējienam | iesmējieniem |
| Akuz. | iesmējienu | iesmējienus |
| Lok. | iesmējienā | iesmējienos |
Īsi, aprauti smiekli.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pussmiekls1 — Īsi, aprauti smiekli.
Hiperonīmi
smejams2 lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne — Smiekli1.
smejas1 — Smiekli.
smējiens1 — Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
smiekli1 — Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Spindzele atbildēja tādā pašā tonī, tādā pašā vieglā iesmējienā.
- – Gerda, – psihoterapeits mēģināja atdzīvināt ūsas ar vieglu iesmējienu.
- Neliels “ iesmējiens” par pasākumu…
- Jā, par šiem iniciāļiem mums ģimenē ir neliels iesmējiens.
- Kaut kā mani piespieda tās uzvilkt, bet bija iesmējiens visai dienai.