spēt
Lietojuma biežums :
spēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs vai patstāvīgs darbības vārds
Locīšana
1.Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt1.
Piemēri- Vai tu pats spēj būt labs pret visiem?
Saistītās nozīmesjaudāt, varēt.
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu.
Tulkojumipull off, negociate, bring off, carry off.
1.1.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) — par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriKolibri spēj karāties gaisā, ātri vicinot spārnus.
1.2.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
PiemēriLielai daļai augu to raksturīgākā pazīme ir zaļā krāsa, jo tie satur hlorofilu un saules gaismā paši spēj veidot organiskās vielas.
1.3.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
PiemēriNezinu, cik tālu vārdi spēj atklāt dvēseli?
2.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt2.
PiemēriArī nemitīgi krītošas ūdens piles ar laiku spēj sadragāt akmeni.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt kājas. Nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit