speciālists
Lietojuma biežums :
speciālists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | speciālists | speciālisti |
| Ģen. | speciālista | speciālistu |
| Dat. | speciālistam | speciālistiem |
| Akuz. | speciālistu | speciālistus |
| Lok. | speciālistā | speciālistos |
speciāliste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | speciāliste | speciālistes |
| Ģen. | speciālistes | speciālistu |
| Dat. | speciālistei | speciālistēm |
| Akuz. | speciālisti | speciālistes |
| Lok. | speciālistē | speciālistēs |
spec. saīsinājums
1.Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
PiemēriMana metode – izveidoju idejas konceptu un ļauju zinošiem speciālistiem realizēt.
Piemēri
- Mana metode – izveidoju idejas konceptu un ļauju zinošiem speciālistiem realizēt.
- Tāpēc – cepuri nost Latvijas sakaru speciālistu priekšā!
- Pēc laika sāpes pārgāja, tomēr sirds bija nemierīga, un es nolēmu apmeklēt mugurkaula speciālistu.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
profesionālis1 — Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
Hiponīmi
avīžnieks1 — Žurnālists.
gads ļegavijs1 — Policists.
lauksaimnieks1 — Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists.
lielvaras pārbaudnis1 — Policists.
mākslinieks1 — Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
mentozaurs1 — Milicis; policists.
ments1 — Milicis, policists.
musars2 — Milicis; policists.
musors2 — Milicis, policists.
mūziķis1 — Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs.
pedagogs1 — Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
policija1.1 — Šādas izpildu institūcijas darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
policists1 — Cilvēks, kas strādā policijā.
publicists1 — Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
rakstnieks1 — Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
rasētājs1 — Speciālists, kas veido rasējumus.
režisors1 — Speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u.tml., veic (kā) režiju.
skolas kungs1 — Skolotājs.
skolas kungs (arī tēvs)1 — Skolotājs.
skolas tēvs (arī kungs)1 — Skolotājs.
skolmeistars1 — Skolotājs (1).
skolotājs1 — Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
stekists1 — Milicis; policists.
šuvējs1 — Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu.
treneris1 — Speciālists (kādā sporta veidā), kas vada sportistu treniņus.
tulkotājs1 — Cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā.
učuks1 — Skolotājs.
vārda mākslinieks1 — Rakstnieks, dzejnieks.
zemkopis1 — Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zemnieks1 — Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
zilais4 — Policists.
zinātnieks1 — Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
žurnālists1 — Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
Hiperonīmi
cilvēks1.1 — Persona, indivīds.
indivīds1 — Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
persona1 — Atsevišķs cilvēks.
Saistīts ar
amats2 — Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.
darbs2.3 — Tas, kas jāprot un jāveic noteiktas profesijas speciālistam; profesija, arods.
nodarbošanās1 — Profesija, amats (kādam).
profesija1 — Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
specialitāte1 — Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
1.1.Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
PiemēriTie bija lieli speciālisti sakoptas vietas ātrā pārvēršanā par izgāztuvi.
Piemēri
- Tie bija lieli speciālisti sakoptas vietas ātrā pārvēršanā par izgāztuvi.
- Esat izcils sieviešu speciālists?
Saistītās nozīmesmeistars, lietpratējs, lietpratis, mākslinieks.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
meistars3 — Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
lietpratējs1 — Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
lietpratis1 — Lietpratējs; eksperts.
mākslinieks2 — Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
zinātājs1.1 — Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs.
profesionālis1.1 — Cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē).
eksperts2 — Kādas jomas lietpratējs, speciālists.
Antonīmi
lajs1 — Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
nelietpratējs1 — Nezinātājs, nespeciālists, lajs.
nespeciālists1 — Cilvēks, kas nav speciālists (kādā nozarē).
nezinātājs1 — Tas, kas nezina, nepārzina (ko).
Hiponīmi
skolotājs2 — Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
Avoti: TWN, LLVV, i2
Korpusa piemēri:šeit