strīpains
Lietojuma biežums :
strīpains īpašības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | strīpains | strīpaini |
| Ģen. | strīpaina | strīpainu |
| Dat. | strīpainam | strīpainiem |
| Akuz. | strīpainu | strīpainus |
| Lok. | strīpainā | strīpainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| strīpaina | strīpainas |
| strīpainas | strīpainu |
| strīpainai | strīpainām |
| strīpainu | strīpainas |
| strīpainā | strīpainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | strīpainais | strīpainie |
| Ģen. | strīpainā | strīpaino |
| Dat. | strīpainajam | strīpainajiem |
| Akuz. | strīpaino | strīpainos |
| Lok. | strīpainajā | strīpainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| strīpainā | strīpainās |
| strīpainās | strīpaino |
| strīpainajai | strīpainajām |
| strīpaino | strīpainās |
| strīpainajā | strīpainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
strīpaini apstākļa vārds
1.Svītrains.
PiemēriAr strīpaino pidžamu mugurā viņš nostājās pie loga iepretim savam bērzam.
Piemēri
- Ar strīpaino pidžamu mugurā viņš nostājās pie loga iepretim savam bērzam.
- Sajauktajā, puķainajā veļā dirnēja strīpains runcis.
- Viņam mugurā ļoti tumši zils strīpains uzvalks ar kaklasaiti.
- Uzmanies no tām zaļajām, strīpainajām konfektēm.
- Šim pašam Ģeidu Nikam, tam, ko pirmīt satikām pie plosta, mugura vēl šodien strīpaina no pēriena pie kauna staba baznīcas priekšā.
Saistītās nozīmesriksnains, strīpots, svēdrains.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
riksnains1 — Svītrains.
strīpots2 — Svītrains.
svēdrains1 — Tāds, kam ir svēdras.
svītrains1 — Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
Saistīts ar
drīksnains1 — Skrandains, svītrains.
rankains1 — Raibi svītrains, rievains, arī grumbains, robots.
švīkains1 — Tāds, kam ir vairākas, daudzas švīkas.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Ietver nosaukto ↔ Priekšmets: strīpa1 — Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
2.apvidvārds Iereibis.
Saistītās nozīmespusreibā, uzdūšojies, iekampis, pusapdzēries.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pusreibā1 — Iereibis.
uzdūšojies1 — Iereibis.
iekampis1 — Iereibis.
pusapdzēries1 — Daļēji apdzēries.
iereibis1 — Tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
iedzēris2 — Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
pusdzērumā1 — Iereibis.
iedzerties1.1 formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) — Iereibis.
iemesties5.1 formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) — Iedzēries.
Antonīmi
skaidrā prātā1 — Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
skaidrs5.1 apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, pamata pakāpe, vienskaitlis, nenoteiktā galotne — Tā ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā ka nav iereibis.
tukšā dūšā2 — Neiereibis, skaidrā prātā.
Saistīts ar
būt kunga prātā1 — Būt iereibušam.
Gradācijas jēdzienu grupa
uzdūšojies1 — Iereibis.
pusreibā1 — Iereibis.
iekampis1 — Iereibis.
pusapdzēries1 — Daļēji apdzēries.
iereibis1 — Tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
iedzēris2 — Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
pusdzērumā1 — Iereibis.
iedzerties1.1 formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) — Iereibis.
iemesties5.1 formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) — Iedzēries.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit