turēt
Lietojuma biežums :
turēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
1.1.Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
1.3.Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
2.Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
Stabili vārdu savienojumiTurēt ausis ciet.
3.Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
3.1.Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
3.2.Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
4.Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
Stabili vārdu savienojumiTurēt pie rokas (arī pa rokai).
4.1.Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
4.2.Glabāt (atmiņā, apziņā).
5.Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
5.1.Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
5.2.Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
5.3.Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
6.Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) — par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
6.1.intransitīvs
7.Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
7.1.Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
7.2.Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
7.3.Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
8.Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
8.1.intransitīvs
8.2.intransitīvs Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) — parasti par priekšmetiem.
8.3.Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
9.Uzskatīt, atzīt (par ko).
Saistītās nozīmesdomāt, ieskatīt, uzskatīt.
Tulkojumithink, believe, consider.
9.1.Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
Stabili vārdu savienojumiTurēt cieņā (arī godā).
10.sarunvaloda Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
Stabili vārdu savienojumiTurēt dusmas (uz kādu). Turēt naidu.
10.1.Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
11.novecojis Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.); rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
12.novecojis Runāt (parasti samērā plašu tekstu).
Saistītās nozīmesminēt, teikt, paust, nosaukt.
Stabili vārdu savienojumiTurēt runu. Turēt sprediķi.
12.1.Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
Stabili vārdu savienojumiAugstu turēt (kā) karogu. Nervi netur (arī uzdod). Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.).
Avoti: LLVV, Žrg, Lfv
Korpusa piemēri