uzbudināties
Lietojuma biežums :
uzbudināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbudinos | uzbudināmies | uzbudinājos | uzbudinājāmies | uzbudināšos | uzbudināsimies |
| 2. pers. | uzbudinies | uzbudināties | uzbudinājies | uzbudinājāties | uzbudināsies | uzbudināsieties, uzbudināsities |
| 3. pers. | uzbudinās | uzbudinājās | uzbudināsies | |||
Pavēles izteiksme: uzbudinies (vsk. 2. pers.), uzbudinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbudinoties (tag.), uzbudināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbudinātos
Vajadzības izteiksme: jāuzbudinās
Refl. → uzbudināt1; tikt uzbudinātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kliedz, bet tas nelīdz un uzbrucējs tikai vēl vairāk uzbudinās?
- Uzbudinājies viņš iesūcās viņā, tik gleznā, smuidrā, atdevīgā.
- Ļaudis skatījās uz viņiem, uzbudinājās un kliedza cits caur citu.
- Es vēlētos nomākt satraukumu neuzbudinādamies un pārtraukt jukas, nesaceļot trauksmi.
- Bez kaut kāda ārēja kairinājuma cilvēks nespēj vai negrib uzbudināties.