uzburbēt

Lietojuma biežums :

uzburbēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	uzburbēju	uzburbējam	uzburbēju	uzburbējām	uzburbēšu	uzburbēsim
2. pers.	uzburbē	uzburbējat	uzburbēji	uzburbējāt	uzburbēsi	uzburbēsiet, uzburbēsit
3. pers.	uzburbē	uzburbēja	uzburbēs

1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt₁.

2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt₂.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzburbēju	uzburbējam	uzburbēju	uzburbējām	uzburbēšu	uzburbēsim
2. pers.	uzburbē	uzburbējat	uzburbēji	uzburbējāt	uzburbēsi	uzburbēsiet, uzburbēsit
3. pers.	uzburbē		uzburbēja		uzburbēs