uzburbuļot

Lietojuma biežums :

uzburbuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	uzburbuļoju	uzburbuļojam	uzburbuļoju	uzburbuļojām	uzburbuļošu	uzburbuļosim
2. pers.	uzburbuļo	uzburbuļojat	uzburbuļoji	uzburbuļojāt	uzburbuļosi	uzburbuļosiet, uzburbuļosit
3. pers.	uzburbuļo	uzburbuļoja	uzburbuļos

Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzburbuļoju	uzburbuļojam	uzburbuļoju	uzburbuļojām	uzburbuļošu	uzburbuļosim
2. pers.	uzburbuļo	uzburbuļojat	uzburbuļoji	uzburbuļojāt	uzburbuļosi	uzburbuļosiet, uzburbuļosit
3. pers.	uzburbuļo		uzburbuļoja		uzburbuļos