uzmest
Lietojuma biežums :
uzmest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest1.
1.1.Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
1.3.Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (par ķermeņa daļu, parasti degunu).
1.4.Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
1.5.Virzoties izveidot virzienā uz augšu (loku).
2.Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest2.
2.1.Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
2.2.Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
3.Darināt (ko), izveidojot cilpas; izveidot (cilpas).
Stabili vārdu savienojumiUzmest mezglu.
3.1.Izveidot (metus) aužamajos stāvos; arī uzaust.
3.2.apvidvārds Izveidot (sākuma valdziņus adīklim).
4.Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
Saistītās nozīmesuzrakstīt.
4.1.Uzskicēt1, parasti ātri.
4.2.apvidvārds Īsi pateikt, atgādināt (ko nepatīkamu, kritisku).
5.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi iesist (kādam, kam, pa ko).
Saistītās nozīmesiebelzt, iebliezt, iezvelt.
6.sarunvaloda Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
Stabili vārdu savienojumiIet, degunu uzmetis, [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]). Ir uz ko uzmest acis (arī aci).
Avoti: LLVV, ViV, SLG
Korpusa piemēri