uznākt
Lietojuma biežums :
uznākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem.
1.3.Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) — par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
1.4.Uzdīgt.
2.Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
3.parasti formā: trešā persona Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
3.1.Par parādībām dabā.
4.parasti formā: trešā persona Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Saistītās nozīmessaņemt, pārņemt.
4.1.Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
5.parasti formā: trešā persona Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
Stabili vārdu savienojumiIziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves. Uznākt uz skatuves.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri