uzplīkšķināt

Lietojuma biežums :

uzplīkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzplīkšķinu	uzplīkšķinām	uzplīkšķināju	uzplīkšķinājām	uzplīkšķināšu	uzplīkšķināsim
2. pers.	uzplīkšķini	uzplīkšķināt	uzplīkšķināji	uzplīkšķinājāt	uzplīkšķināsi	uzplīkšķināsiet, uzplīkšķināsit
3. pers.	uzplīkšķina		uzplīkšķināja		uzplīkšķinās

Pavēles izteiksme: uzplīkšķini (vsk. 2. pers.), uzplīkšķiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzplīkšķinot (tag.), uzplīkšķināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzplīkšķinātu

Vajadzības izteiksme: jāuzplīkšķina

uzplīkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzplīkšinu	uzplīkšinām	uzplīkšināju	uzplīkšinājām	uzplīkšināšu	uzplīkšināsim
2. pers.	uzplīkšini	uzplīkšināt	uzplīkšināji	uzplīkšinājāt	uzplīkšināsi	uzplīkšināsiet, uzplīkšināsit
3. pers.	uzplīkšina		uzplīkšināja		uzplīkšinās

Pavēles izteiksme: uzplīkšini (vsk. 2. pers.), uzplīkšiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzplīkšinot (tag.), uzplīkšināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzplīkšinātu

Vajadzības izteiksme: jāuzplīkšina

1.Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).

1.1.transitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Etāna smējās un uzplīkšķināja Dovīdam pa muguru, bet Konrāds teica:
— Pateicībā boss ar cēlsirdīgu kustību uzplīkšķināja policistam pa plecu.
— Roberts Govorovs nomierinādams uzplīkšķināja priekšā sēdošajam palīgam pa plecu.
Viņš nopaijāja viņai plecu, novilka ar rādītājpirkstu pa mugurkaulu un tēvišķīgi uzplīkšķināja pa sēžamvietas kukulīšiem.
Un viņš pacēla sava puķainā krekla stērbeles un ar plaukstu uzplīkšķināja pa savu pliko punci. "