uzplikšķināt

Lietojuma biežums :

uzplikšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzplikšķinu	uzplikšķinām	uzplikšķināju	uzplikšķinājām	uzplikšķināšu	uzplikšķināsim
2. pers.	uzplikšķini	uzplikšķināt	uzplikšķināji	uzplikšķinājāt	uzplikšķināsi	uzplikšķināsiet, uzplikšķināsit
3. pers.	uzplikšķina		uzplikšķināja		uzplikšķinās

Pavēles izteiksme: uzplikšķini (vsk. 2. pers.), uzplikšķiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzplikšķinot (tag.), uzplikšķināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzplikšķinātu

Vajadzības izteiksme: jāuzplikšķina

uzplikšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzplikšinu	uzplikšinām	uzplikšināju	uzplikšinājām	uzplikšināšu	uzplikšināsim
2. pers.	uzplikšini	uzplikšināt	uzplikšināji	uzplikšinājāt	uzplikšināsi	uzplikšināsiet, uzplikšināsit
3. pers.	uzplikšina		uzplikšināja		uzplikšinās

Pavēles izteiksme: uzplikšini (vsk. 2. pers.), uzplikšiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzplikšinot (tag.), uzplikšināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzplikšinātu

Vajadzības izteiksme: jāuzplikšina

1.Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).

1.1.transitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Mamma uzsmaidīja vecajam kungam, un tas viņai laipni uzplikšķināja pa plecu.
— Tu re, kāds, — viņa maigi uzplikšķināja viņam pa plecu.
Tā uzplikšķina priesteri un vīrieši, kuriem patīk bērni.
Viņš uzplikšķināja prezidentam pa plecu un aicināja iekšā.
“Paskat vien, vārda brālis,” pasmaidīja prezidents un uzplikšķināja Pontum pa skaustu.