uzrāpot
Lietojuma biežums :
uzrāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri