uzsākt
Lietojuma biežums :
uzsākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs
Locīšana
1.Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu; iesākt1.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiUzsākt (biežāk uzņemt) gaitu.
2.Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt2.
Saistītās nozīmes
2.1.Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri