uzvilkties
Lietojuma biežums :
uzvilkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.sarunvaloda Lēnā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
2.Refl. → uzvilkt1.
3.Refl. → uzvilkt3; tikt uzvilktam.
3.1.transitīvs Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus).
3.2.Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
4.Refl. → uzvilkt6; tikt uzvilktam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri