vārdot
Lietojuma biežums :
vārdot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.joma: etnogrāfija Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
Saistītās nozīmesriebt.
1.1.intransitīvs
2.sarunvaloda Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
2.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiVārdot zobus (kādam).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri