Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienlīdzīgus teikuma locekļus, kuru pamatā ir noslēgtas, nevis vaļējas vārdrindas, parasti veido vienīgi divi komponenti.
- , vārdkopā, kur neatkarīgais komponents ir nomens; sk. arī 4.2.1.2. nodaļu), savukārt vārdrindai pievērsta pavisam neliela uzmanība — tikai vērtējot sakārtojumā saistītu komponentu novietojuma precizitāti ( sk. 4.1. nodaļu).
- A. Ozols latviešu valodniecībā attīsta mācību par vārdkopām; izvirzīti un plaši raksturoti sakārtoti vārdu savienojumi – vārdrindas ( Ozols 1961, 137−252); vārdkopas pētījusi arī Emīlija Soida disertācijā „ Vārdkopas jaunlatviešu publicistiskajos darbos” ( Soida 1954).
- Mācību saturā pamatskolai iekļauts vārdrindas jēdziens , kur aplūkoti tie vārdu savienojuma locekļi, kas saistīti sakārtojumā.
- Vārdrindu apskatā mācību grāmatas autori aplūko dažādus formu saistīšanas paņēmienus, noskaidro vienlīdzīgu un atkārtotu teikuma locekļu izveides teorētisko pamatojumu ( Blinkena u. c. 1974a, 29).
