vīkstīt1
Lietojuma biežums :
vīkstīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīkstu | vīkstām | vīkstīju | vīkstījām | vīkstīšu | vīkstīsim |
| 2. pers. | vīksti | vīkstāt | vīkstīji | vīkstījāt | vīkstīsi | vīkstīsiet, vīkstīsit |
| 3. pers. | vīksta | vīkstīja | vīkstīs | |||
Pavēles izteiksme: vīksti (vsk. 2. pers.), vīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīkstot (tag.), vīkstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīkstītu
Vajadzības izteiksme: jāvīksta
1.Vīstīt.
2.Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
Saistītās nozīmesklemšāt, klezēt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.1.intransitīvs
3.Grozīties.
Stabili vārdu savienojumiVīkstīt dūres (arī kulakus).
Stabili vārdu savienojumi
- Vīkstīt dūres (arī kulakus) sarunvaloda — gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņai nāca raudiens, bet Čībiņa vīkstīja dūres.
- Čībiņa bija gluži pietvīkusi un vīkstīja dūres.
- Ķēviets gan bija aizsvilies, dūres vien vīkstīja, bet Luka rādījās pat tāds kā sakreņķējies, nesen palicis bez sava sievišķa, tāpēc bija cerējis Grīziņkalnā ko nocopēt.
- Es jau tā nedaudz palēkāju pie teļuka , kamēr vīri tur dūrītes vīkstīja
- Visa viņa komanda sāka vīkstīt dūres. "