vīterot
Lietojuma biežums :
vīterot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
vīterēt 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
Locīšana
1.Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
Saistītās nozīmes
1.1.pārnestā nozīmē Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
1.2.transitīvs
2.apvidvārds Lidināties (par taurenīti u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri