vicoties
Lietojuma biežums :
vicoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vicojos | vicojamies | vicojos | vicojāmies | vicošos | vicosimies |
| 2. pers. | vicojies | vicojaties | vicojies | vicojāties | vicosies | vicosieties, vicosities |
| 3. pers. | vicojas | vicojās | vicosies | |||
Pavēles izteiksme: vicojies (vsk. 2. pers.), vicojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vicojoties (tag.), vicošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vicotos
Vajadzības izteiksme: jāvicojas
Kauties; arī ķildoties.
Saistītās nozīmesplūkties, villoties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
plūkties1 — Kauties; arī strīdēties.
villoties1 — Kauties; arī ķildoties.
plēsties1 — Strīdēties; arī kauties.
Hiponīmi
bārties1 — Dusmīgi teikt pārmetumus.
ecēties1 — Strīdēties, bārties.
ērcēties2 — Strīdēties, ķildoties, bārties.
kašķēties1 — Ķildoties, strīdēties.
ķildoties1 — Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
ķīvēties1 — Ķildoties (parasti mazliet).
rāties1 — Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
strīdēties1 — Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
Hiperonīmi
kauties1 — Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
pluinīties2 — Kauties.
vilnīties1 — Kauties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es taču neesmu tik traks, lai tepatiņ uz līdzenas vietas skrietu vicoties ar vismaz divdesmit spraunuļiem un viņu mietiem.
- Viņi izsmej cits citu, vicojas, priecājas par otra nelaimēm, par savējām pasmejas, arī svešiem dzirdot, vienvārdsakot, nolaiž tvaiku uz savu tuvāko rēķina, tomēr, viņos ieklausoties, var nākt pie pārliecības, ka būtībā tie cits citam vēl labu, jūt līdzi un ciena cits citu tādus, kādi tie ir, proti, lāga ļaudis.
- Zaldāti vicojas cits ar citu un gulda savas galvas par Dievu un ķeizaru, lielgabali sprūdī vaļā no visiem stobriem, cietokšņi brūk, kuģi grimst — un kurš tur vairs atcerēsies par štrunta “ Titāniku”, plintes plīkšķ, zirgi zviedz, zobeni švīkst, debesis ar zemi saiet kopā, vairs nav nojēgas, kurš savējais, kurš svešais, to zina ja nu vienīgi ķeizars, tas pats, par kuru pamuļķie mužiki no laba prāta aulekšiem skrien nolikt savas galvas.
- Tā nu iesaistījās arī viņi, jo Daugēlas drauģeļi sāka šiem piesieties, teikdami, ka skotiem vajagot sabāzt aiz krekliem maizes kukuļus, lai tie vairāk izskatītos pēc bābiešiem, jo tak jau tagad valkā brunčus, un nolamāja šos par bezpaušiem, jo pēc viņu pārliecības, zem bābiskiem lindrakiem pauti nemēdz būt, un vienam pat mēģināja bāzt azotē maizes klaipu; skoti nesaprata, ko tie skūtgalvainie vietējie šļupst, bet, kad skūtgalvji sāka gar viņiem gramstīties, tad viņi, kā jau krietniem kaledoniešiem pieklājas, daudz nevilcinājās, ņēmās plēst no krusteniskajiem steķiem galdu dēļus un dauzīt ar tiem daugēliešus, taču daugēliešu bija varbūt četrkārt vairāk nekā skotu, un tad pievienojās Bironts un viņa biedri, jo kur gan tas redzēts, ka tā var izturēties pret pilsētas viesiem, kas nevienam neko sliktu nav nodarījuši, bet no kaut kurienes uzradās - vēl vairāk pretinieku, kas droši vien kādā slēpnī bija gaidījuši kautiņa sākumu, un tad iesaistījās vēl vairāk pilsētnieku, un kopumā tur vicojās ap simts cilvēku, ja ne vairāk, un stipri tika sasists viens no tiem skotiem, un studenti kārtīgi dabūja pa ādu, un Bilevičam izsita vienu zobu, un tas visiem lielījās kā dižs varonis, bet Kazimiers taču zināja, ka Bilevičēnam puse zobu ir tā izpuvuši, ka varbūt pietika stiprāk piebakstīt, lai tie paši izkristu, un smagi tika arī vairākiem pilsētniekiem,
- Kamēr viens vicojās ar saimnieku , otrs filmē pēc tam pa abiem iemet šo upē