vicot
Lietojuma biežums :
vicot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vicoju | vicojam | vicoju | vicojām | vicošu | vicosim |
| 2. pers. | vico | vicojat | vicoji | vicojāt | vicosi | vicosiet, vicosit |
| 3. pers. | vico | vicoja | vicos | |||
Pavēles izteiksme: vico (vsk. 2. pers.), vicojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vicojot (tag.), vicošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vicotu
Vajadzības izteiksme: jāvico
1.transitīvs Pērt (parasti ar vicu).
Saistītās nozīmesslānīt, bauzēt, kapāt.
Saistītās nozīmes
1.1.intransitīvs
2.transitīvs Kāri, ātri ēst.
Saistītās nozīmeskledzēt, leksēt, žaunāt, ķepēt, klencēt, rīt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.1.intransitīvs
3.intransitīvs Iet, skriet, parasti ātri.
Saistītās nozīmesdrāzties, nesties, diegt, miltīt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
lidot4 — Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
Gradācijas jēdzienu grupa
skriet1 — Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
4.intransitīvs Enerģiski darīt.
4.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pamatīga noskriešanās, vispirms jāizslēdz elektriskais gans, tad jāvico pakaļ gočām.
- Lai Bojārs vico atpakaļ pie savām meitām un nerādās līdz atvaļinājuma beigām.
- Tikmēr gardi vicojām un paguvām it krietni aiztukšīt, kad noklaudzēja ārdurvis.
- Bet nu uzreiz šis klāt un tik vico bļaurot, sarkans palikdams.
- Čībiņa centās neatpalikt no Speķanabas, kurš vicoja iekšā vienu pončiku pēc otra.