vija1
Lietojuma biežums :
vija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne1.
1.1.Vīte 1(1).
1.2.pārnestā nozīmē Vijīga (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
2.Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
2.1.Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
2.2.Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
2.3.Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne; arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
3.formā: daudzskaitlis; joma: botānika Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
4.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, ~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
Stabili vārdu savienojumiĀboliņa vija. Eiropas vija. Linu vija.
5.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
6.apvidvārds Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem.
Saistītās nozīmessēta.
Avoti: LLVV, Aug2, KV
Korpusa piemēri