vilināt1
Lietojuma biežums :
vilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
PiemēriAiz vārtiņiem taču varēja klimst tie gaišmatainie zēni, kas viņu atkal sāktu vilināt sev līdzi.
Saistītās nozīmes
Tulkojumientice, lure.
1.1.Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
PiemēriMātīte aicinoši vilinot, un tēviņi galīgi zaudējot prātu, kūkojot pat lidojumā un krītot ārā no ritma kā apdzērušies muzikanti.
Saistītās nozīmes
1.2.Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriPar redzēšanas jogu, manuprāt, rakstījis arī Tomass Mērtons: Ierastie valodas līdzekļi mūs viegli vilina paskatīties uz lietām tikai tajā aspektā, ar kuru tie ir pašpietiekami mūsu lopiskajos aizspriedumos un mūsu vārdu formulās.
Saistītās nozīmes
2.Izraisīt (kādā) patiku, ieinteresētību; valdzināt.
PiemēriViņu atkal vilināja viņas augums.
Saistītās nozīmes
Tulkojumicapture, enamour, trance, catch, becharm, enamor.
2.1.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
PiemēriVietas, kur vienmēr ir daudz cilvēku, viņu īpaši nevilināja.
Saistītās nozīmesaicināt.
Tulkojumitempt.
2.2.Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
PiemēriŠāda perspektīva Palmeru nepavisam nevilināja.
Stabili vārdu savienojumiVilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos).
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit