vilks1
Lietojuma biežums :
vilks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
PiemēriToreiz pie Līgatnes kamanas sāka vajāt izsalkušu vilku bars.
Saistītās nozīmeslieltaurītis, meža junkurs.
Stabili vārdu savienojumiIzsalcis (arī izbadējies) kā vilks.
Tulkojumi
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
Piemēri– Līdzvērtīgās pozīcijās mēs neesam, jo, kā par briesmām, jūs esat sieviete, un, otrkārt, tāda sieviete, kas spēj vienu vecu, pieredzējušu vilku dzīt mīlas vājprātā.
Saistītās nozīmespiedzīvojis.
Stabili vārdu savienojumiJūras vilks. Rūdīts vilks.
Tulkojumiexperienced.
1.2.pārnestā nozīmē Ļauns, zvērisks cilvēks.
PiemēriKā Eidis, kas spēj būt sirsnības putukrējums un piepeši pārvērsties nepielabināmā vilkā.
Saistītās nozīmesbarbars, nezvērs, mežonis.
Tulkojumibeast, wolf, savage, brute.
1.3.joma: mitoloģija Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē — vilkatī.
PiemēriPuikas jau sen vairs neticēja pasakām par vilkiem, burvjiem un spokiem.
Saistītās nozīmesbrālis, vilkatis.
Stabili vārdu savienojumiAk tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža. Kā vilka acs.
Avoti: LLVV, LE1, TWN
Korpusa piemēri:šeit