vilkt
Lietojuma biežums :
vilkt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
1.1.Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
1.2.Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
1.3.parasti kopā ar: "ārā" vai "laukā", vai "augšā" Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
1.4.parasti kopā ar: "ārā" vai "laukā" Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
1.5.Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
1.6.Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
Stabili vārdu savienojumiVilkt lozi.
1.7.Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
1.8.Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
1.9.Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
Stabili vārdu savienojumiVilkt kājas.
1.10.intransitīvs Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
1.11.intransitīvs Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
1.12.pārnestā nozīmē Gādāt, nest (ko, parasti sev).
1.13.pārnestā nozīmē Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
1.14.pārnestā nozīmē Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
1.15.pārnestā nozīmē Palīdzēt (piemēram, mācībās).
2.transitīvs Makšķerēt, zvejot.
Saistītās nozīmesjūru art, vilkt zivis.
3.Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.); būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
3.1.transitīvs Stiepjot panākt, ka kļūst garāks.
3.2.Veidot (piemēram, stigu, robežu u. tml.).
3.3.Darināt (tīklus) — par zirnekļiem.
4.transitīvs Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
4.1.pārnestā nozīmē Veidot grimasi.
5.transitīvs Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
6.transitīvs Sūcot dzert, sūkt mutē (parasti šķidrumu).
6.1.Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
Saistītās nozīmesķuļķēt, kurināt, kūpināt, suļķēt, ļuļķēt, zuļķēt.
Stabili vārdu savienojumiVilkt elpu.
7.transitīvs Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
Saistītās nozīmesziņģēt.
7.1.intransitīvs
7.2.intransitīvs Radīt raksturīgas balss skaņas — par putniem.
7.3.Stiepti runāt.
8.transitīvs Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
8.1.intransitīvs
9.transitīvs Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
9.1.transitīvs
9.2.intransitīvs Radīt interesi, saistīt.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
Stabili vārdu savienojumiVējš velk.
10.1.Būt ar velkmi.
10.2.transitīvs Putināt ciet (parasti ceļu).
12.sarunvaloda, intransitīvs Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
13.sarunvaloda, intransitīvs Sist (kādam).
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar kāsi velkams. (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu). (Tikko) vilkt kājas.
Avoti: LLVV, Lfv, D3
Korpusa piemēri