vārgt
Lietojuma biežums :
vārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
1.1.Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
Saistītās nozīmes
2.Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri