zīdals
Lietojuma biežums :
zīdals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zīdals | zīdali |
Ģen. | zīdala | zīdalu |
Dat. | zīdalam | zīdaliem |
Akuz. | zīdalu | zīdalus |
Lok. | zīdalā | zīdalos |
1.novecojis Mātes piens.
2.Dzīvnieku mātītes piens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Izstuodis apmaklātuojus gaida stuosts par sātys kustūnim, kas dzeivoj klāvā i ustobā: par gūvi Zīdali i teļu Pupuzīdu, vepri Onupri i juo cyuku saimi, vucynu Kostynu, vuškom i jārim, peilynu Eilynu i peili Veili, par kačini Murku i suneiti Krikseiti," vēsta pasākuma rīkotāji.
- Katrs savu mazuli bija iežmiedzis padusē, pieturēdams pavēderē pie pienīgiem zīdaliem.
- Tikai balta rētiņa, toties otra krūts ar milzīgu, spalvainu zīdalu kā sašļucis balons gūlās uz sēdētājas muguras.
- Kad bērns sabijies , tad tam dod zīdalu jeb ūdeni iedzert
- Saberza smalki dažas smeldzes no brūtes vai bērviņa mātes vaiņaga un iedeva iekšā ar zīdalu